Leonards Linde

90x90 cm, 2016, marts

Ar šo kompozīciju Leonards iesāka savu modernisma glezniecības studiju ciklu. Salīdzinot ar pirmo viņa gleznu kolekciju “12 mēneši”, formāts kļuvis lielāks un uzdevumi daudzveidīgāki, sarežģītāki.

Radot šo gleznu, audekls bija uz zemes, un krāsa tika šļakstīta ar otu un tecināta no krāsu iepakojumiem.

Šī māksla, kā jau modernismam raksturīgi, pārkāpa robežas un izlauzās no audekla rāmjiem uz kājām, rokām, deguna, grīdas, mēbelēm, utt..

Jackson Pollock

“Number 5”  244x122 cm, 1948

Polloks savu unikālo glezniecības rokrastu atklāja nejauši uzpilinot uz audekla krāsu, un vēlāk ar savām šlakatām un pilinājumiem kļuva slavens.  2006. gadā viņa glezna “Number 5” tika pārdota par 140 miljoniem dolāru, uzstādot tā brīža dārgākās gleznas rekordu.

Šis glezniecības paņēmiens ir lielisks, jo gandrīz nekas nevar noiet greizi, bet rezultāts parasti izskatās pēc miljoniem vērtas mākslas!

Leonards Linde

90x90 cm, 2016, marts

Lielo krāsu laukumu glezniecība Leonardam bija kaut kas pilnīgi jauns, ja neskaita kartonu gruntēšanu baltā krāsā ar krāsotāju rullīti. Līdz šim viņam raksturīgi bija daudzveidīgi un brīvi triepieni ar apļveidīgu tendenci, atstājot daudz balto fonu. Šajā darbā ir redzams tas pats Leonardam raksturīgais triepiens, tikai likts ļoti blīvi, neatstājot nevienu nenokrāsotu audekla vietu.

Šajā kompozīcijā Leonards izvēlējās krāsas un laukumu proporcijas vadoties pēc savām tā brīža sajūtām.

Mark Rothko

“Untitled”  (Orange on Yellow) 180x231cm, 1956

Rotko ir viens no modernisma glezniecības ģēnijiem, kurš radījis nebijušu glezniecības stilu un ir pratis celt savu darbu vērtību ar dziļas filozofijas un smalkas valodas palīdzību.

Šis gleznošanas paņēmiens ir aizraujošs, ja ir pietiekami liels formāts un cilvēks paliek mazāks par iespaidīgo krāsas laukumu un ir gatavs iedziļināties ar acīm netveramās niansēs.

Leonards savā ģeometriskajā kompozīcijā redz veikalus, mājas,  mašīnu, ceļu un luksaforu.

Šo darbu gleznotājs izvēlējās iesākt ar zaļo krāsu, kuru padarīja siltāku, piejaucot dzelteno. Pēdējie pieskārieni bija melnie aplīši, kuri pārvērta slaveno Malēviča melno kvadrātu par mašīnu, ar kuru var aizbraukt uz Liepāju.

Kazimir Malevich

“Self Portrait in Two Dimensions” 80x61cm, 1915

Malēvičš ir abstraktās ģeometriskās mākslas radītājs, kurš ar savu melno kvadrātu spēcīgi ietekmēja modernās mākslas veidošanos. Savu jauno gleznošanas stilu viņš sauca par Supermātismu. Viņš rakstīja par to kā par dzejoli un domāja par to kā mācītājs.

Mondrianam bija savi paņēmieni, kā panākt ģeometrisko precizitāti, bet Leonards radīja līniju ritmus un krāsu laukumu attiecības, piešķirot ģeometriskumam sirsnīgu cilvēcību.

Piet Mondrian

“Composition C no III with red yellow and blue” 52x56cm, 193

Mondrians ir viens no inovatoriem abstraktajā glezniecībā, un ir   ievērojams ar to, ka radījis savdabīgu, jaunu glezniecības stilu, kurā nav saikne ar  reālās pasaules attēlošanu, tāpēc arī nosaukumos ir  skaitļi un vārdi, kas neveido asociācijas ar apkārtējās redzamās vides attēlošanu. Viņš savu stilu sauca par Neo plasticismu, un tā rezonansi mēs redzam arhitektūrā, interjerā, modē un dizainā.

Plenērā Rundāles pilī Leonards iepazinās ar pieredzējušiem gleznotājiem un gleznoja no dabas. Līdzīgi kā impresionisma gleznotāji, Leonards tvēra mirkli un krāsu, ko viņš tajā brīdī redz un jūt. Viņa uzmanību piesaistīja Rundāles pils dārza rožu krūms, akmentiņi uz zemes un saulainā Rundāles pils fonā.

Pierre Auguste Renoir

“The Garden at Fontenay” 1874

Renuārs ir viens no impresionisma pamatlicējiem un ārkārtīgi meistarīgs skaistuma radītājs. Kā impresionists viņš praktizēja gleznošanu plenērā un studēja jaunus dabīgā apgaismojuma attēlojuma paņēmienus. Viņš izceļas ar  redzamās vides attēlojuma precizitāti,  skaisto apgaismojumu un romantisko krāsu gammu.

Šī ir viena no Leonarda ilgtermiņa gleznām. Pirmajā piegājienā viņš tika galā ar debesīm un zemi, spējot panākt gaisa perspektīvas efektu. Tad zīmēja mājas un ievēroja lineāro perspektīvu. “Saldajā ēdienā” Leonards kompozīcijai pievienoja kaut ko no sevis - bērnu rotaļu laukumu ar baseinu.

Aleksejs Naumovs

„Rose House” 150x150 cm, 2011

Studēt un atdarināt Naumovu ir patīkami, jo viņa dzīvespriecīgais kolorīts patīk bērniem un ir atšķirīgs no citiem māksliniekiem. Leonarda darbā redzama arī neliela ietekme no gleznotāja Pētera Purmaļa, kurš mācīja Leonardam vilkt līnijas un iedomāties, ka tās plūst apkārt neredzamiem akmeņiem. Šo paņēmienu Leonards lika lietā, taisot mākoņus un saulē mirdzošos akmeņus.

Leonarda modernisma glezniecības studiju ciklā viens no sarežgītākajiem izaicinājumiem ir gleznot kā Dalī. Tas nozīmē smalki, precīzi, radot ilūziju par īstenību, kas sašķobījusies  kā ticamā un dīvainā sapnī. Šajā kompozīcijā Leonarda jaunrades pienesums ir neliels un saistīts ar nejaušību un lieko detaļu reducēšanu, bet Dalī māksla ir atvērusi jaunas dimensijas Leonarda daiļradē, ko var novērot citās viņa kompozīcijās.

Salvador Dali

„The Elephants” 48x60 cm, 1948

Dalī uzskatīja sevi par ģēniju, par sava laika labāko gleznotāju pasaulē, bet salīdzinot  sevi ar renesances meistariem Rafaelu, Velaskēzu un Vermēru, viņš sevi nosauca par sliktu gleznotāju. Viņa ekscentriskā personība, un šokējošā publicītāte padarījusi viņu par slavenāko sirreālisma gleznotāju pasaulē.