Gleznotājs Leonards Linde (2013) savās 12 interpretācijās par modernisma glezniecību atklāj pašu raksturigāko, kas piemīt tādiem mākslas pasaulē labi pazīstamiem uzvārdiem kā Polloks, Rotko, Mondrians, Malēvičš, Renuārs, Naumovs, Varhols, Dalī, Van Gogs un Picasso. Viena no kompozīcijām radīta Leonarda autortehnikā, kurā krāsas uz audekla uztrieptas izmantojot ūdenspistoli. Četrus gadus vecajam māksliniekam Leonardam šī ir viņa otrā gleznu izstāde, un tās tapšanu iedvesmo  Leonarda tētis, mākslas un dizaina pedagogs, grafikas un web dizainers Mārtiņš Linde.

POLLOKS

Leonards Linde

90x90 cm, 2016, marts

Ar šo kompozīciju Leonards iesāka savu modernisma glezniecības studiju ciklu. Salīdzinot ar pirmo viņa gleznu kolekciju “12 mēneši”, formāts kļuvis lielāks un uzdevumi daudzveidīgāki, sarežģītāki.

Radot šo gleznu, audekls bija uz zemes, un krāsa tika šļakstīta ar otu un tecināta no krāsu iepakojumiem.

 

Šī māksla, kā jau modernismam raksturīgi, pārkāpa robežas un izlauzās no audekla rāmjiem uz kājām, rokām, deguna, grīdas, mēbelēm, utt..

Jackson Pollock

“Number 5”  244x122 cm, 1948

Polloks savu unikālo glezniecības rokrastu atklāja nejauši uzpilinot uz audekla krāsu, un vēlāk ar savām šlakatām un pilinājumiem kļuva slavens.  2006. gadā viņa glezna “Number 5” tika pārdota par 140 miljoniem dolāru, uzstādot tā brīža dārgākās gleznas rekordu.

 

Šis glezniecības paņēmiens ir lielisks, jo gandrīz nekas nevar noiet greizi, bet rezultāts parasti izskatās pēc miljoniem vērtas mākslas!

ROTKO

Leonards Linde

90x90 cm, 2016, marts

Lielo krāsu laukumu glezniecība Leonardam bija kaut kas pilnīgi jauns, ja neskaita kartonu gruntēšanu baltā krāsā ar krāsotāju rullīti. Līdz šim viņam raksturīgi bija daudzveidīgi un brīvi triepieni ar apļveidīgu tendenci, atstājot daudz balto fonu. Šajā darbā ir redzams tas pats Leonardam raksturīgais triepiens, tikai likts ļoti blīvi, neatstājot nevienu nenokrāsotu audekla vietu.

 

Šajā kompozīcijā Leonards izvēlējās krāsas un laukumu proporcijas vadoties pēc savām tā brīža sajūtām.

Mark Rothko

“Untitled”  (Orange on Yellow) 180x231cm, 1956

Rotko ir viens no modernisma glezniecības ģēnijiem, kurš radījis nebijušu glezniecības stilu un ir pratis celt savu darbu vērtību ar dziļas filozofijas un smalkas valodas palīdzību.

 

Šis gleznošanas paņēmiens ir aizraujošs, ja ir pietiekami liels formāts un cilvēks paliek mazāks par iespaidīgo krāsas laukumu un ir gatavs iedziļināties ar acīm netveramās niansēs.

MALĒVIČŠ

Leonards Linde

90x90 cm, 2016, aprīlis

Leonards savā ģeometriskajā kompozīcijā redz veikalus, mājas,  mašīnu, ceļu un luksaforu.

 

Šo darbu gleznotājs izvēlējās iesākt ar zaļo krāsu, kuru padarīja siltāku, piejaucot dzelteno. Pēdējie pieskārieni bija melnie aplīši, kuri pārvērta slaveno Malēviča melno kvadrātu par mašīnu, ar kuru var aizbraukt uz Liepāju.

Kazimir Malevich

“Self Portrait in Two Dimensions” 80x61cm, 1915

Malēvičš ir abstraktās ģeometriskās mākslas radītājs, kurš ar savu melno kvadrātu spēcīgi ietekmēja modernās mākslas veidošanos. Savu jauno gleznošanas stilu viņš sauca par Supermātismu. Viņš rakstīja par to kā par dzejoli un domāja par to kā mācītājs.

MONDRIANS

Leonards Linde

90x90 cm, 2016, aprīlis

Mondrianam bija savi paņēmieni, kā panākt ģeometrisko precizitāti, bet Leonards radīja līniju ritmus un krāsu laukumu attiecības, piešķirot ģeometriskumam sirsnīgu cilvēcību.

Piet Mondrian

“Composition C no III with red yellow and blue” 52x56cm, 193

Mondrians ir viens no inovatoriem abstraktajā glezniecībā, un ir   ievērojams ar to, ka radījis savdabīgu, jaunu glezniecības stilu, kurā nav saikne ar  reālās pasaules attēlošanu, tāpēc arī nosaukumos ir  skaitļi un vārdi, kas neveido asociācijas ar apkārtējās redzamās vides attēlošanu. Viņš savu stilu sauca par Neo plasticismu, un tā rezonansi mēs redzam arhitektūrā, interjerā, modē un dizainā.

PIKASSO

Leonards Linde

90x90 cm, 2016, maijs

Pabeidzot darbu Leonards teica, ka ir uzzīmējis Leonardu. Trīs acis, divus degunus un vienu muti. Leonarda tētis, skatoties uz šo gleznu, ierauga sevi, savas emocijas, un ekspresīvās abstrakcijas iztulko sev aktuālos tēlos un dzīves notikumos

Pablo Picasso

“Weeping Woman”  49x60cm, 1937

Pikasso ir teicis: “Man vajadzēja 4 gadus, lai iemācītos gleznot kā Rafaels, bet visu mūžu, lai gleznotu kā bērns.” Pikasso ir izmēģinājis dažādus glezniecības stilus, radījis milzīgu apjomu ar darbiem un portretiem, bet vislielāko atzinību izpelnījies kā kubisma radītājs. Kubismā attēlotais nav izkropļota vai sašķobīta realitāte, bet gan lietu un cilvēku patiesā būtība.

RENUĀRS

Leonards Linde

90x90 cm, 2016, augusts

Plenērā Rundāles pilī Leonards iepazinās ar pieredzējušiem gleznotājiem un gleznoja no dabas. Līdzīgi kā impresionisma gleznotāji, Leonards tvēra mirkli un krāsu, ko viņš tajā brīdī redz un jūt. Viņa uzmanību piesaistīja Rundāles pils dārza rožu krūms, akmentiņi uz zemes un saulainā Rundāles pils fonā.

Pierre Auguste Renoir

“The Garden at Fontenay” 1874

Renuārs ir viens no impresionisma pamatlicējiem un ārkārtīgi meistarīgs skaistuma radītājs. Kā impresionists viņš praktizēja gleznošanu plenērā un studēja jaunus dabīgā apgaismojuma attēlojuma paņēmienus. Viņš izceļas ar  redzamās vides attēlojuma precizitāti,  skaisto apgaismojumu un romantisko krāsu gammu.

SALŪTS

Leonards Linde

90x90 cm, 2017, janvāris

Leonards saka, ka cilvēkiem patīk salūti, jo tie ir krāsaini un skaisti, bet Jaungada naktī tie ir skaļi un baisi. Uz modernisma glezniecības viļņa Leonards izdomāja šaut krāsas ar savu ūdenspistoli, radot jaunu glezniecības stilu, ko nosauca par “Salūtu”.  Krāsas, līdzīgi kā salūts, tiek izšautas, tad tās lido, un sprāgst, radot kaut ko krāsainu un skaistu.

Leonarda autortehnika

“Šķidras akrila krāsas ūdenspistolē” 2017

Līdzīgi kā Polloka šļakatu glezniecībā, ir atbilstoši jāiekārto darbnīca, lai neko nesabojātu interjerā, un jārēķinās, ka ūdenspistole pēc šaudīšanās ar krāsu var aizkalst un vairs nestrādāt.

VAN GOGS

Leonards Linde

90x90 cm, 2017, marts

Leonards savā kompozīcijā redz sauli, mēnesi, zvaigznes, kokus un nakti. Šajā darbā viņš izmantoja Van Gogam  līdzīgu krāsu gammu un viņam raksturīgos triepienus, kuri ir vijīgi kā čūskas un plūstoši kā ūdens.

Vincent van Gogh

“Starry Night”  74x92cm, 1889

Van Gogam ir unikāls un savdabīgs  izteiksmes veids. Viņa rokrastu un triepienu ir viegli atpazīt modernisma glezniecības kopainā, diemžēl, lielo visas pasaules sajūsmu par  to viņš nepiedzīvoja savas dzīves laikā.  Pēc viņa domām zvaigznes simbolizē dzīvības un nāves jautājumus. Reiz viņš brālim rakstījis, ka tāpat kā Francijā var kaut kur nokļūt ar vilcienu, cilvēki var ar nāves palīdzību nokļūt uz zvaigznēm.

NAUMOVS

Leonards Linde

90x90 cm, 2017, jūlijs

Šī ir viena no Leonarda ilgtermiņa gleznām. Pirmajā piegājienā viņš tika galā ar debesīm un zemi, spējot panākt gaisa perspektīvas efektu. Tad zīmēja mājas un ievēroja lineāro perspektīvu. “Saldajā ēdienā” Leonards kompozīcijai pievienoja kaut ko no sevis - bērnu rotaļu laukumu ar baseinu.

Aleksejs Naumovs

„Rose House” 150x150 cm, 2011

Studēt un atdarināt Naumovu ir patīkami, jo viņa dzīvespriecīgais kolorīts patīk bērniem un ir atšķirīgs no citiem māksliniekiem. Leonarda darbā redzama arī neliela ietekme no gleznotāja Pētera Purmaļa, kurš mācīja Leonardam vilkt līnijas un iedomāties, ka tās plūst apkārt neredzamiem akmeņiem. Šo paņēmienu Leonards lika lietā, taisot mākoņus un saulē mirdzošos akmeņus.

DALĪ

Leonards Linde

90x90 cm, 2017, jūlijs

Leonarda modernisma glezniecības studiju ciklā viens no sarežgītākajiem izaicinājumiem ir gleznot kā Dalī. Tas nozīmē smalki, precīzi, radot ilūziju par īstenību, kas sašķobījusies  kā ticamā un dīvainā sapnī. Šajā kompozīcijā Leonarda jaunrades pienesums ir neliels un saistīts ar nejaušību un lieko detaļu reducēšanu, bet Dalī māksla ir atvērusi jaunas dimensijas Leonarda daiļradē, ko var novērot citās viņa kompozīcijās.

Salvador Dali

„The Elephants” 48x60 cm, 1948

Dalī uzskatīja sevi par ģēniju, par sava laika labāko gleznotāju pasaulē, bet salīdzinot  sevi ar renesances meistariem Rafaelu, Velaskēzu un Vermēru, viņš sevi nosauca par sliktu gleznotāju. Viņa ekscentriskā personība, un šokējošā publicītāte padarījusi viņu par slavenāko sirreālisma gleznotāju pasaulē.

MILZGANG

Leonards Linde

90x90 cm, 2017, jūlijs

Leonardam ļoti patīk “zīmēt, ko gribu!” Un to viņš dara gandrīz katru dienu.  Viņš ar flomasteriem vai zīmuļiem veido savas grafikas uz dažāda formāta papīriem. Šis ir viņa pirmais lielformāta flomasteru darbs. Katram uzzīmētajam tēlam ir savs stāsts un attiecības ar citiem tēliem kompozīcjā, par ko Leonards labprāt stāsta. Šajā kompozīcijā viņš ir uzzīmējis sevi, sev tuvos cilvēkus, mašīnas ar dažādām advancētām tehniskajām īpašībām un bruņurupučus nindzas, kurus var atpazīt pēc viņu ieročiem.

Leonards Linde

„Lidobunkak” 43x30 cm, 2017

Kompozīciju sauc “Lidobunkak”, jo tur ir daudz gaisa baloni, kas lido. Bunko  nozīmē degšana, Leonarda valodā varētu teikt - ugunsgrēks bunko. Šī kompozīcija tapa drīz pēc iepazīšanās ar Dalī mākslu, un tāpēc var manīt sireālisma ietekmi - Leonarda burti ir uz kātiņiem, lai viņi nenokrīt, līdzīgi kā Dalī gleznās, kātiņi atbalsta dažādus sireālus ķermeņus.

VARHOLS

Leonards Linde

90x90 cm, 2017, jūlijs

Gleznojot lielformāta portretu, galvenais uzdevums bija saprast proporcijas - kur uz audekla un cik lielām jābūt sejas detaļām. Pēc galvenā uzdevuma atrisināšanas, Leonardam bija vieta pašizpausmei, kur notika negaidīts brīnums, kas sākumā likās kā kļūda, bet tad izrādījās kaut kas lielisks - triepiens uz pieres, kas izskatās pēc “Nike” logo un lieliski iederās Popart kontekstā, kur galveno lomu mākslā ieņem kaut kas populārs.

Andy Warhol

„Marylin” 1964

Viena no populārās mākslas (Popart) ikonām ir Varhola krāsainā Merlina, kas parāda sava laika mākslas un kultūras tendences, kad 60-to gadu Amērikā cilvēki gribēja tērēt vairāk, pirkt vairāk, svinēt, ballēties, būt jauniem un trakiem, lētiem un glamūrīgiem, krāsainiem un plastmasīgiem, dievināt superzvaigznes un popzvaigznes!

"Lai Jums laba dzīve!"

- Leonards Linde

VEIKALS

Izstrādātājs Kristers Linde!

2019 © Leonards Linde

Modernisms